Ziemassvētki ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem kristiešu vidū. Ar to tiek godināta Jēzus Kristus, Dieva dēla un cilvēku glābēja, piedzimšana. Bet ar šo dienu saistās arī daudz tautas ticējumu, zīmju un māņticību.
Par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šajā dienā, lasiet tālāk.
Ziemassvētku tradīcijas
Kopš seniem laikiem bija pieņemts Ziemassvētkos valkāt tikai jaunas drēbes. Svētku priekšvakarā tās tika šūtas katram ģimenes loceklim.
Agri no rīta mūsu senči devās uz baznīcu, lai noturētu dievkalpojumu, un, atgriežoties, sēdās pie svētku galda, kas bija bagāts ar gaļas ēdieniem. Ziemassvētku dienā gavēnis bija beidzies, tāpēc ikviens varēja ēst to, ko sirds kāro.
Māju tradicionāli rotāja no salmiem darināts puzurs. Tas simbolizēja saikni ar senčiem.
Ziemassvētkos bija ierasts apciemot ģimeni un tuviniekus, lai viņus apsveiktu. Tiklīdz satumsa, sāka iet un staigāt kolektīvi, tērpoties dažādās maskās, piemēram, lāča, vilka, kazas u.tml.
Tradicionāli ķekatniekus cienāja ar riekstiem, āboliem vai pīrāgiem. Ķekatnieki gāja kopās, un nereti tas pārvērtās par teātra izrādi.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
